Ziema uzņem apgriezienus!
Nu tad beidzot ir kārtīga ziema klāt, un nu jau mums pat arktisku aukstumu sola. Bet 27. janvārī veiksmīgi tika atklāta sezona slēpošanas kalnā „Lemberga hūte” un aizvadītājā nedēļas nogalē cilvēku uz kalna nebija mazums. Prieks skatīties, kā Ventspilnieki beidzot nāk baudīt ziemas priekus slēpojot, snovojot, kā arī braucot ar kamerām un ragaviņām. Protams, pats arī steidzos atsvaidzināt ierūsējušās „sniegadēļošanas” iemaņas. Bet, pāris dienas pabraukājot, acīs iekrita šis tas, par ko turpinājumā būs daži ieteikumi un padomi, lai būtu prieks gan pašiem, gan citiem kalna lietotājiem.
- Galvenie kalna lietošanas noteikumi ir atrodami pretī slēpošanas kalna nomas kasei pie sienas, un tur nav nemaz tik daudz jālasa. Uz kalna tomēr vienlaicīgi atrodas daudz cilvēku, tādēļ nepieciešams ievērot kalna uzvedības kultūru. Lai nesabojātu prieku sev vai citiem, lūdzu, centieties izlasīt un ievērot šos noteikumus.
- Kameršļūkšanas trases lietošanas noteikumi atrodas pie kameršļūkšanas būdiņas ārējās sienas un arī ir diez gan vienkārši. Lūdzu, pirms brauciet ar kamerām, izlasiet un ievērojiet arī tos.
-
Slēpošanas/ snovošanas prasme arī ir tāda nozīmīga lieta. Lūdzu, centieties objektīvi novērtēt savas braukšanas prasmes un, ja braukšana no kalna pašas augšas tomēr šķiet biedējoša, izmantojiet iesācēju kalnu braukšanas prasmju uzlabošanai. Tas īpaši attiecas uz braucējiem, kuri nevēlas vai neprot veikt pagriezienus un traucas taisni lejā no kalna, veicot t. s. ātruma nobraucienu.
- Pirmkārt, protams, ātrums aizrauj, bet arī ar pagriezieniem ir iespējams braukt diez gan ātri.
- Otrkārt, nevienam negribas tikt notriektam no aizmugures. Braucot bez pagriezieniem, ja ceļā nonāk kāds cits braucējs, ir grūti noreaģēt un izvairīties no sadursmes. Turklāt, ja braucējs neprot veikt pagriezienus, viņš vispār īsti nevar no jebkādiem šķēršļiem izvairīties. Tādēļ, lūdzu, braukšanas pamatprasmju apgūšanai izmantojiet iesācēju kalnu blakus kameršļūkšanas trasei.
-
Tablešu pacēlājs (kalna vidū) ir ļoti sarežģīts mehānisms, tādēļ saistībā ar to arī ir dažas lietas, kuras der zināt.
- Ja pacēlājs apstājas, lūdzu, sekojiet kalna darbinieku norādēm un izrādiet sapratni. Kalna darbinieki dara visu, kas ir viņu spēkos, lai pacēlāju atkal ieslēgtu. Un, lai to izdarītu, reizēm nepietiek nospiest vienu podziņu.
- Atlaidiet pacēlāja stieni tikai pēc tam, kad esat pabraukuši garām metāla nožogojumiem, kas novietoti blakus vairākiem pacēlāja stabiem. Ja konkrētajā dienā nožogojumu nav, atlaidiet stieni tikai pēc tam, kad esat pabraukuši garām kādam no pacēlāja stabiem. Būtībā ir ieteicams braukt līdz pašai augšai vai atkabināties aiz otrā nožogojuma skaitot no augšas. Ja negribas braukt tik augstu, apsveriet iespēju izmantot iesācēju kalnu, kur pie tam ļoti reti veidojas rindas.
- Uz pacēlāja stabiem ir zīmes ar norādījumiem par to, ko drīkst vai nedrīkst darīt.
- Atlaižot pacēlāja stieni, lūdzu, neiešūpiniet to apzināti. Ja ir iespējams, atlaidiet stieni tā, lai tas pēc iespējas mazāk šūpotos. Skaidrs, ka atlaist tā, ka nešūpojas nemaz, ir diez gan nereāli, un tas arī netiek prasīts. Tomēr, jo mazāk stabs šūposies, jo labāk.
- Bērnu kalnā labāk nebrauciet, sasienot ragavas „vilcieniņā”. Tas ir jautri, bet arī bīstami, jo, ja atsevišķas ragaviņas var stūrēt, ar „vilcieniņu” tas būs daudz grūtāk, un tiks apdraudēti gan paši braucēji, gan apkārtējie.
Es domāju, ka pirmajai reizei pietiks. Un atvainojiet par rindām pie pacēlāja. Sniegs ir tik, cik viņš ir. Bet mēs pūšam cik spēka, lai varētu tuvākajā laikā atvērt arī kalna pārējo daļu.
Tad jau tiekamies uz kalna!
Čau!
Pievienot jaunu komentāru